Vasaras Dabas Garšas stāstnieki

Festivāla ietvaros norisināsies „Vasaras Dabas Garšas sarunas”. Tas būs jau trešais šefpavāra Ērika Dreibanta un viņa domubiedru un „Restorāna 3” kolēģu rīkotais pasākums. Dabas Garšas sarunās kā runātāji tiek aicināti dažādu jomu zinātāji, kurus visus vieno tēma – DABAS GARŠA visdažādākajās izpausmēs – kulinārijā, ģeogrāfijā, mākslā, zinātnē. Un klausītāji var būt visi, kam tuva Dabas Garša. „Vasaras Dabas Garšas sarunās” Zaubē runāties  aicināti:

Rudens_6Māris Olte (1968) ir pazīstams vides  žurnālists, dabas pētnieks un raidījumu vadītājs,  viens no  Latvijas jaunatklāšanas raidījuma „TE!” veidotājiem, ilggadējs raidījuma „Vides fakti” veidotājs un vadītājs, vairāku ceļojumu  raidījumu vadītājs (ekspedīcijas uz Jukonu, uz Krieviju, uz Japānas un Ķīnas pierobežu, uz Ekvadoru u.c.), projekta „Ēst ir tavā dabā” autors, piedalījies vairāku dokumentālo filmu veidošanā, vadījis TV erudīciju šovus „Prāta banka” un „Vai esi gudrāks par  5klasnieku”, vairāku radio raidījumu makšķerniekiem veidotājs ( LR 1 „Ne pūku, ne asaku”, radio SWH „Zaļais stūris”). Māris Olte ir piedalījies „DABAS GARŠA” sarunu pirmajā pasākumā, kas norisinājās 2015. gada septembrī Ruckas muižā, ar diskusiju par tēmu  „Kas ilgtspējīgi peld mūsu ūdeņos un pēc tam mūsu vēderos?”

raunas_ceplis_keramikas_trauki 3„Raunas ceplī” saimnieko keramiķi  Edmunds un Agita Ciņi. Vecajā ķieģeļu ceplī sagatavo mālu, kuru izmanto daudzi Latvijas keramiķi. „Raunas ceplī”  ražotie māla trauki ir tapuši iecienīti sava atpazīstamā rokraksta dēļ – glazētā trauku iekšpuse,latvju zīmes un dažādas trauku formas. Arī vairāki restorāni ir novērtējuši „Raunas cepļa” traukus, izvēloties tajos pasniegt ēdienu. (Foto: www.viss.lv)

Valters zirdzins_nraValters Zirdziņš (1978) ir „Valtera restorāna” radītājs un šefpavārs, viens no kustības „Mūsdienu Latvijas virtuve” pamatlicējiem, raidījuma „Mūsdienu Latvijas garša” pirmās sezonas finālists 2012. gadā. „Valtera restorāns”  atvērts 2013.gada pavasarī un uzskatāms par  pirmo restorānu Latvijā, kur ēdienu pagatavošanai pamatā tiek izmantoti tikai Latvijas lauku produkti – piens, dārzeņi, gaļa, zivis, augļi un medījumi, kas nāk no vietējām zemnieku saimniecībām.  Restorāna virtuve atspoguļo Latvijas laukus – ēdiens top tikai no svaigām izejvielām un tiek pasniegts ne vien uz šķīvjiem, bet Latvijas koka, keramikas, akmeņiem un citiem dabiskiem materiāliem. Restorāna  filosofija sakņojas tēzē   „ Šis ir patiess Latvijas produktu stāsts, kura pamatā ir tradīcijas, lepnums un domas par nākotni.”  Pirms tam astoņus gadus Valters Zirdziņš bijis šefpavārs  Dikļu pilī. (Foto: www.nra.lv)

Rihards VidzickisRihards Vidzickis, dzim. 1979., Vienkoču parka izveidotājs un saimnieks, koktēlnieks, kokamatniecības tradīcīju saglabāšanas entuziasts, ar pētījumu „Griešanas tehnoloģija ārvides objektiem” 2012.gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Vienkoču parks darbojas kopš 2007. gada un pazīstams ar koka skulptūrām, kas darināti senā kokapstrādes tehnikā – vienkoču manierē. Bet ne tikai, parkā  aplūkojami arī virkne citi  koka darinājumi. Vienkoču parks 2013. gadā par latviskas amata prasmes – kokamatniecības daudzināšanu saņēma „Latviskā matojuma” kultūras zīmi. Vienkoču parkā  Rihards Vidzickis izveidojis arī Kokamatniecības muzeju. Tas darbojas kopš 2014. gada un iepazīstina ar kokamatniecības attīstību no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Lai popularizētu tradicionālo kokamatniecību un koku kā dabīgu un vērtīgu izejmateriālu, jau trešo gadu Starptautiskās koksnes dienas ietvaros notiek pasākumi arī Vienkoču parkā. Rihards Vidzickis ir arī biedrību „Zaļie amatnieki” un „Līgatnes upes saimnieki” valdes priekšsēdētājs. Festivālā Rihards Vidzickis iepazīstinās ar dažādu koku sugu īpašībām un to pielietojumu,  darinot vienkoču traukus.

Brigita LukinaBrigita Lūkina ir viena no pirmajām celmlauzēm zāļu tēju  gatavošanas biznesā. Tagad viņas izveidotais zīmols “Lauku tējas”ir pazīstams visa Latvijā un tiek arī vests uz ārzemēm kā suvenīrs.

Brigitas Lūkinas ģimene 70. gadu beigās sāka rosīties tobrīd pamestajās mājās “Ozoliņos” (tagad Amatas nov. Zaubes pag.) Viņi centās saglabāt ainavu dabisko skaistumu. Lūkinu ģimene saimnieko 50 hektāros meža, kuros palaikam veic saudzīgu izstrādi, un 14 hektāros pļavu, kurās labi jūtas arī reti augi. Pushektāru no īpašuma aizņem B. Lūkinas sētie piparmētru, melisas, kliņģerīšu lauki, bet lielākā daļa tēju aug pļavās un mežā – raspodiņi, vīgriezes, meža zemenes utt. Pirmā tēja – Klasiskā – tapa 2000. Gadā ar 500 gab. Tējas pakām. Šobrīd apjomi sasnidz 16000 paku gadā un desmit tēju veidus. Prece, pēc B. Lūkinas domām, ir arī attieksme pret dabu. To viņa pārdod ekskursantiem, kuriem stāsta par augiem, meža kopšanu un dažādām biolauksaimniecības formām. Par to būs diskusija arī “DABAS GARŠAS” sarunās “Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā”.

viesturs-larmanisViesturs Lārmanis strādā kā dabas aizsardzības eksperts dažādos dabas apsekošanas, novērtēšanas un izglītības projektos, kā arī ir Latvijas Dabas fonda darbinieks. DABAS GARŠU sarunās biologs apskatīs tēmu “Izcila un aizsargājama dabas daudzveidība lauku produktos”.

Sietinsons 2Jānis Sietiņsons ar ģimeni saimnieko zemnieku saimniecībā „Kalna Smīdes”. ZS „Kalna Smīdes” Drabešu pagastā jau 20 gadus nodarbojas ar biškopību, īstenojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes.  Šo bišu dravu raksturo inovatīvi produkti, eksportspēja un līdzdalība starptautiskos pētījumos, analizējot, kādēļ pasaulē izzūd bites. ZS „Kalna Smīdes” produkciju labprāt iegādājas tiešās pirkšanas pulciņu dalībnieki. DABAS GARŠAS sarunās biškopis iepazīstinās ar tēmu “Bišu ganības un bio medus”.

Ziedonis vilcinsZiedonis Vilciņš – „Kalna gavieši” saimnieks. Skujenes pagasta „Kalna gavieši” saimnieks Ziedonis īsteno videi draudzīgu mežu apsaimniekošanu. Ziedonis Vilciņš cērt kokus, iegūst ienākumus sev, savai ģimenei, darbiniekiem, saglabājot meža vidi un Latvijas dabas daudzveidību. Viņš mežu respektē kā dzīvu sistēmu ar neskaitāmām sugām, ar dažādām vērtībām. Viņš ir teju vienīgais lielais meža īpašnieks Latvijā, kurš gadu gaitā attīstījis un nu spēj pierādīt un skaidrot arī citiem – kā iespējams iegūt koksnes resursus, neiznīcinot mežu, nenocērtot to kailcirtē. Tēma, kas tiks apskatīta no Ziedoņa Vilciņa puses DABAS GARŠAS sarunās – “Mežs kā savvaļas dārzs”.